2013.gada eirobarometra pētījums par sportu un fiziskajām aktivitātēm.

2013.gada eirobarometra pētījums par sportu un fiziskajām aktivitātēm.

Iepriekš ir veikti pētījumi par to, kuru valstu iedzīvotāji ir visaktīvākie sporta un fizisko aktivitāšu jomā, taču šajā pētījumā uzsvars tika likts uz to, lai noskaidrotu sociāldemogrāfiskos apstākļus kādos cilvēki nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm. Tika noskaidrots arī tas kā cilvēki uztver iespējas nodarboties ar sportu un fiziskām aktivitātēm savas dzīvesvietas tuvumā un cik daudz laika viņi pavada brīvprātīgi iesaistoties ar sportu saistītos pasākumos. Pētījums parāda lielas atšķirības starp dažādu valstu rezultātiem. Šis pētījums seko iepriekš veiktajiem plaša mēroga atklājumiem 2002. un 2009.gadā.

 Cik bieži un kādā apmērā respondenti iesaistās sporta u.c fiziskās aktivitātēs?

42% eiropiešu NEKAD nenodarbojas ar sportu vai sporta spēlēm.

attels 1

Dalībnieku skaits, kas apgalvo, ka nekad nenodarbojas ar sportu, kopš 2009.gada pētījuma, ir palielinājies par 3% (no 39% uz 42%). Savukārt, to cilvēku skaits, kas nodarbojas ar sportu vienreiz nedēļā, salīdzinājumā ar iepriekš veikto pētījumu, ir palielinājies par 1% un sasniedz 41% no pētījuma dalībniekiem.

 attels 2

Gandrīz puse jeb 48% pētījuma dalībnieku vismaz vienreiz nedēļā iesaistās citās fiziskās aktivitātēs, kas nav tieši saistītas ar sportu, tādām kā braukšana ar velosipēdu no vienas vietas uz otru, dejošana, dārzkopība. Savukārt 30% aptaujāto šādās aktivitātēs nekad neiesaistās.

Eiropā ar sporta un fiziskām aktivitātēm vairāk nodarbojas vīrieši nekā sievietes. Šī atšķirība ir sevišķi novērojama vecuma grupā no 15 – 24 gadi, kad jaunieši ir tendēti regulāri vingrot vai spēlēt sporta spēles biežāk nekā jaunietes (74% vīrieši un 55% sievietes). Regulāru aktivitāšu apjoms saistīts arī ar cilvēka vecumu – 71% sieviešu un 70% vīriešu pēc 55 gadu vecuma nekad vai reti nodarbojas ar sporta vingrinājumiem vai sporta spēlēm.

Pētījuma laikā, kas norisinājās nedēļu, 54% respondentu neveica nevienu augstas sportiskas aktivitātes vingrinājumu (4% mazāk nekā 2002.gadā) un 44% no tiem neveica arī vidējas fiziskas aktivitātes vingrinājumus (par 3% vairāk salīdzinot ar 2002.gadu). 13% ES iedzīvotāju nedēļas laikā neizgāja pat 10 min garā pastaigā, kas ir par 4% mazāk nekā iepriekšējā pētījumā.

Eiropas iedzīvotāju mazkustīgais dzīvesveids 11 gadu laikā nav uzlabojies.

attels 3

Ikdienā aptuveni 2/3 pētījuma dalībnieku (69%) 2,5 – 8,5 h pavada sēžot (salīdzinot ar 2002.gadu, šis skaits ir pieaudzis par 5%). Savukārt, 11% respondentu sēžot pavada vairāk kā 8.5 h, bet 17% – mazāk kā 2,5 h.

 Kādās vietās respondenti veic sporta u.c. fiziskās aktivitātes?

Visbiežāk cilvēki sporta aktivitātēm izvēlas tādas vietas kā parks, vietas brīvā dabā un mājas.

attels 4

Vispopulārākās vietas, kur respondenti veic sporta un fiziskās aktivitātes, ir parks vai ārpus mājas(40%), mājas (36%), pa ceļam starp mājām un skolu, darbu vai veikaliem (36%).

attels 5

Gandrīz 3/4 ES iedzīvotāju (74%) apgalvo, ka nav neviena kluba biedri un šis radītājs ir nozīmīgi pieaudzis kopš 2009.gada pētījuma (67%). Pieaudzis arī to respondentu skaits, kas ir kāda veselības vai fitnesa centra biedri (no 9% līdz 11%).

Kādi ir galvenie motīvi un šķēršļi, lai iesaistītos sporta aktivitātēs?

Galvenie motivātori ir veselība un labklājība.

attels 6

Visbiežāk sastopamais iemesls, kāpēc respondenti nodarbojas ar sportu un fiziskām aktivitātēm ir lai uzlabotu veselību (62%). Pārējie biežāk minētie iemesli saistīti ar ķermeņa tonusa uzlabošanu (40%), relaksāciju (36%) un prieka gūšanu (30%). Šie rādītāji nav būtiski mainījušies kopš 2009.gada.

 42% eiropiešu iespējas nodarboties ar sportu biežāk nosaka laika trūkums.

attels 7

Galvenais iemesls, kāpēc sporta aktivitātes netiek veiktas regulāri un biežāk, ir laika trūkums, ko atzīmējuši 42% respondentu. Starp citiem faktoriem sastopami tādi iemesli kā motivācijas un intereses trūkums (20%), slimība un ķermeņa funkcionāli traucējumi (13%) vai apgrūtināta finansiālā situācija (10%). 2009.gadā laika trūkumu kā galveno ierobežojošo faktoru, lai nodarbotos ar sportu regulārāk, norādīja 45% aptaujas dalībnieku.

Vai iedzīvotājiem tiek nodrošinātas iespējas nodarboties ar sportu viņu dzīvesvietas apkaimē?

Trīs ceturtdaļas respondentu (76%) zin, ka viņu dzīvesvietas apkaimē ir pieejamas iespējas nodarboties ar sportu un fiziskām aktivitātēm un līdzīgs skaits (74%) domā, ka viņu vietējais sporta klubs piedāvā šādas iespējas. Šie rezultāti ir palikuši bez izmaiņām salīdzinājumā ar 2009.gadu. Protams, pastāv pretrunīgs skatījums uz to vai lokālie sporta klubi dara maksimālo, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar šādu iespēju: saistībā ar šo jautājumu 39% respondentu domā, ka klubi necenšas pietiekoši, kamēr 52% aptaujas dalībnieku uzskata, ka tomēr iespējas nodarboties ar sportu ir pietiekošas. Salīdzinājumā ar 2009.gada pētījumu, viedokļi ir nedaudz negatīvāki (35% un 54%).

Vai eiropieši iesaistās brīvprātīgās sporta aktivitātēs?

Kopumā, 7% ES iedzīvotāju apgalvo, ka viņi brīvprātīgi iesaistās ar sportu saistītās aktivitātēs. No tiem, vairāk kā trešdaļa (35%) šīm aktivtātēm velta vismaz 6 stundas mēnesī, bet 8% – 21 h mēnesī un vairāk. Šie rādītāji būtībā nav mainījušies kopš 2009.gada. Turklāt vērojama tendence, ka iedzīvotāji aizvien biežāk brīvprātīgi iesaistās aktivitātēs, kas saistītas ar sporta notikumu organizēšanu un vadīšanu.