Kāpēc ir svarīgi treniņa laikā sekot līdzi savai sirdsdarbībai?

Kāpēc ir svarīgi treniņa laikā sekot līdzi savai sirdsdarbībai?

Bieži vien cilvēki nesaprot, kāpēc treniņa laikā ir nepieciešams sekot līdzi savai sirdsdarbībai. Ko Jūs atbildētu, ja kāds Jums prasītu: „Kāpēc, lai es izmantotu sirdsdarbības izsekošanas ierīci, piemēram, krūšu jostiņu?” Ja Jums vēl nav atbilde uz šo jautājumu vai arī domājat, ka tā nav pietiekoši laba, iesakām izlasīt šo rakstu līdz galam.

Kāpēc jāseko līdzi sirdsdarbībai?

Jūsu sirds ir muskulis, kurš kļūst stiprāks, kad to trenē. Kad Jūs veicat kādas aktivitātes– kardio, spēka treniņu, zumbu vai jebkuru citu vingrinājumu, Jūsu muskuļiem ir vajadzīgs vairāk skābeklis nekā tad, kad Jūs atpūšaties. Lai sniegtu šo papildus skābekli muskuļiem, sirdij ir jāstrādā vairāk, lai cirkulētu asinis un palīdzētu tās nogādāt līdz plaušām. Jāatceras, ka Jūs trenējaties, lai veidotu un attīstītu savu ķermeni, bet vienlaikus stiprināt savu sirdi. Tas nozīmē, ka Jūsu sirdsdarbības mērījumi ir tie, kas parādīs treniņa patieso efektivitāti.

 

Piecas sirdsdarbības zonas

Kopā ir piecas dažādas sirdsdarbības zonas, kuras mainās ņemot vērā Jūsu sirdsdarbības ātrumu.

  • sirdsdarbības zona: 50%-60% no HRMAX (Maximum heart rate)

Tā ir ļoti zemas intensitātes zona. Treniņi šajā zonā ir sagatavošanās (iesildīšanās) treniņiem augstākās sirdsdarbības zonās.

Lai trenētos šajā intensitātē, izvēlaties sporta veidus, kuru laikā Jūs varat viegli kontrolēt savu sirdsdarbības ātrumu, piemēram, pastaigas vai braukšana ar velosipēdu.

  • sirdsdarbības zona: 60%-70% no HRMAX

Šī ir zona, kas uzlabo Jūsu vispārējo izturību – šajā zonā notiek tauku dedzināšana un muskuļu palielināšanās. Šajā zonā var ieskaitīt skriešanas treniņus.

  • sirdsdarbības zona: 70%-80% no HRMAX

Darbība 3. zonā ir īpaši efektīva, lai uzlabotu asinsriti sirdī un skeleta muskuļos. Šajā zonā sāk veidoties pienskābe Jūsu asinsritē.

  • sirdsdarbības zona: 80% -90% no HRMAX

4. zona cilvēkam sāk prasīt piepūli, Jūsu elpošana paliks smagāka. Nokļūstot šajā intensitātē, Jūs uzlabosiet savu izturību. Jūsu ķermenis efektīvāk izmantos ogļhidrātus, un Jūs ilgāk spēsiet izturēt augstāku pienskābes līmeni asinīs.

  • sirdsdarbības zona: 90%-100% no HRMAX

Sirdsdarbības zona numur 5 ir Jūsu maksimums. Jūsu sirds, asinis un elpošanas sistēma strādās pie maksimālās spējas. Pienskābe veidosies asinīs intensīvi un pēc dažām minūtēm Jūs vairs nespēsiet turpināt būt šajā zonā.

 Sirdsdarbības izsekošanas metodes

Mūsdienās ir radīti vairāki produktu veidi, ar kuriem Jūs varat sekot līdzi savai sirdsdarbībai. Tie palīdz maksimāli uzlabot treniņu kvalitāti, izsekojot un reģistrējot Jūsu sirdsdarbības frekvenci visu veidu fiziskajās aktivitātēs. Šoreiz minēsim divus populārākās sirdsdarbības izsekošanas metodes – krūškurvja jostiņa un pulsometrs.

  • Krūškurvja jostiņa spēj pastāvīgi uzturēt kontaktu ar sirdi, kas uzlabo konsekventu un precīzu sirds ritma rādījumu nolasīšanu treniņa laikā. Labs piemērs ir MYZONE jostiņa, kas tiek uzskatīta par vienu no precīzākajām, efektīvākajām un daudzpusīgākajām krūšu jostiņām.
  • Uz rokas nēsājamas ierīces spēj nolasīt Jūsu pulsa darbību, arī sirdsdarbības ritmu, bet tas var nebūt tik precīzs kā ar jostiņu. Tomēr, ja ērtāk ir nēsāt pulsometru, tad iesakām izpētīt Polar plašo klāstu, kur noteikti atradīsies, kāds produkts piemērots tieši Jums.

 

Pareizs treniņš ir atslēga uz sasniegumiem

Ja Jūs pastāvīgi nodarbojaties ar fiziskajām aktivitātēm, kas nemaz neiesaista Jūsu sirdi, tad to nevar nosaukt par kvalitatīvu treniņu. Šādos treniņos netiek izmantots ķermeņa patiesais potenciāls, netiek dedzinātas kalorijas svara samazināšanai, un Jūs zaudējat kardiovaskulāro izturību, kura ir nepieciešama, lai izveidotu un uzturētu fizisko spēku ķermenī.

Pārāk bieža trenēšanās ir kaitīga veselībai

Ir dzirdēti gadījumi, kad cilvēks uzskata, ka jo ilgāku laiku pavadīs sporta zālē, jo lielāka iespēja, ka viņa ķermenis kļūs apjomīgāks un muskuļotāks. Patiesība slēpjas tajā, ka nepārdomāta trenēšanās ir kaitīga veselībai. Vingrotāji, kas fiziski pārslogo savu ķermeni pakļauj sevi dehidratācijas riskam, traumām, reibonim un iespējams pat ģībonim. Ilgstoša sava ķermeņa nomocīšana var izraisīt arī nopietnākas problēmas, piemēram, infekciju vai hroniskas sāpes. Dažkārt cilvēki vēlas treniņa laikā uzveikt citas problēmas, piemēram, depresiju, nogurumu, bezmiegu, bet ir jāsaprot, ka viss ir jādara ar mēru.

Pārmērīgas fiziskās aktivitātes ir tikpat kaitīgas kā smēķēšana un alkohola lietošana.

Beigu beigās varam secināt, ka tikai sekojot līdzi savai sirdsdarbībai, mēs varam sev nodrošināt kvalitatīvu treniņu, kurš ļaus Jums sasniegt izvirzītos mērķus. Tūlītēja piekļuve un iespēja novērot vingrojuma intensitāti, reāllaika rādījumus, ļaus Jums attīstīties straujāk un pacelt Jūsu treniņus nākamajā līmenī.