Viltotas preces – vai tas joprojām ir aktuāli?

Viltotas preces – vai tas joprojām ir aktuāli?

Preču pakaļdarinājumu tendences ir mainījušās, bet viltojumu tirgus joprojām ir aktīvs. Nopelnītu priekšrocību piesavināšana, «uzdošanās par citu», maldīga priekšstata radīšana – galvenos viltojumu mērķus raksturo Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.

Mākslas darbu viltošana visai izdevīgs rūpals bija Renesanses laikā. 1496. gadā 21 gadu vecs puisis vārdā Mikelandželo ar kaltu un āmuru izveidoja dusoša Amora skulptūru, ko ieraka zemē, lai tā izskatītos vairākus gadsimtus sena. Drīz vien jaunais mākslinieks to pārdeva kardinālam kā senu mākslas darbu. Kad viltojumu atmaskoja, senās Romas un Grieķijas mākslas pazinējus pārsteidza viltotāja talants.

Pieprasījums pēc viltojumiem nav zudis. Arī motivācija, kāpēc cilvēki pērk viltojumus, visbiežāk ir tā pati, proti, zemā cena. Gluži cilvēcīgi: mēs vēlamies statusa lietas, bet naudas to iegādei ne vienmēr pietiek. Protams, ir arī dumpinieki, kas apzināti izvēlas viltojumu, jo negrib maksāt par dizainera vārdu un piedalīties «globālajā patēriņa vājprātā».

Būtiski ir zināt, ka viltojums nav tikai identisks atdarinājums ar neatbilstošu kvalitāti, respektīvi, kopija, bet par viltojumu uzskatāma arī līdzīga prece, ko var sajaukt ar oriģinālu. Piemēram, ja atveidojumā nedaudz mainītas krāsas, proporcijas vai simboli, pievienots kāds papildu apzīmējums, bet lietu tik un tā var sajaukt ar oriģinālu, tā uzskatāma par viltojumu.

Kritēriji ir vizuāla, fonētiska un semantiska līdzība, mūsdienu viltojumu specifiku raksturo Eiropas Kopienas preču zīmju asociācijas prezidente, SIA «Metida» asociētā partnere Rūta Olmane. Tomēr visbiežāk tiesībsargājošo institūciju redzeslokā nonāk preces, kuras pārkāpējs centies atveidot identiski.

Pēdējos gadu desmitos būtiski ir mainījies viltojumu izplatīšanas veids – senāk tā bija tirgus lete un nelielas bodītes, bet tagad viltojumi ir pārcēlušies uz virtuālo vidi. Agrāk muitā tika aizturēts viens liels konteiners ar daudzām precēm, tagad muita strādā ar atsevišķiem, maziem sūtījumiem, kas ceļo pie patērētāja, stāsta Olmane.
«Ja muita fiksē viltojumu, brīvā apgrozījumā to izlaist nevar. Līdz ar to prece pircējam netiek atdota,» turpina eksperte.

Ir skaidrs, ka ekskluzīvu preci par zemu cenu nopirkt nevar,» stāsta Olmane. Patiesībā cilvēki to saprot un visbiežāk jautā nevis kā atgūt viltojumu, bet gan – vai tiešām aizliegts iegādāties viltojumu un kā izkļūt no situācijas ar nelieliem zaudējumiem. Bet tiem, kas nemeklē viltojumus, vēlamies, lai Jūs pirms pirkuma pajautājat sev – vai tiešām īsts, NAV viltots?

Lasi pilnu rakstu šeit!