Mūsdienās ir grūti iztēloties sporta zāli bez pasaulē populārākā fitnesa inventāra – skrejceliņa. Bet vai esot sporta zālē un skrienot uz šī trenažiera, esi kādreiz aizdomājies, no kurienes gan šī lieliskā kardiovaskulārā mašīna ir nākusi?

Mēs esam gatavi Jums atklāt, kāds ir skrejceliņa stāsts un vēsture. Tas liks Jums saprast, cik ātri skrejceliņi ir attīstījušies un nonākuši līdz tādam izskatām un funkcionalitātei, kāda tiem ir tagad.

Pats sākums..        

Skrejceliņa aizsākumi ir meklējami Romas Impērijā, pirmā gadsimta beigās, kur gan tas vairāk pazīstams bija kā „skrejrats” (tread wheel). Kad romieši saprata, ka viņiem ir nepieciešams pacelt smagākus svarus, viņi sāka izmantot skrejratu, vinču (mehānisms ar spoli un trosi smaguma celšanai un pārvietošanai) vietā. Vīrieši staigāja pa pašu riteni, tādējādi ceļot smagumus – skrejratam bija lielāks diametrs par vinču, tādējādi viņiem bija iespēja pacelt divas reizes lielāku svaru, izmantojot uz pusi mazāk cilvēku.

Zirgu skrejceļš

20. gadsimta astoņdesmitajos gados, kad stacionārās mašīnas darbināja neuzticami dabas avoti, piemēram, vējš un ūdens, lauksaimniekiem bija vajadzīgs konsekventāks enerģijas avots. Viņi bija    sapratuši, ka enerģiju varētu iegūt, izmantojot skrejceļu un zirga „bremzēšanas spēku”.

Pēc vēsturnieka Braina Vells (Brian Wells) domām, šis bija brīdis, kad radās jauna spēka mērvienība – zirgspēks. Zirgspēks ļāva darboties šīm jaunajām stacionārajām mašīnām un balstījās uz vidējo zirga jaudu.

Suņa, aitas un kazas skrejceļš

Zirgu skrejceliņa mazāka versija tika ieviesta, lai atvieglotu ikdienas darbus. Tos darbināja mazāka izmēra dzīvnieki – suņi, aitas un kazas. Skrejceļš pildīja virzītājspēka funkcijas mazākām tehnikām, piemēram, sviesta kulšanas mašīna vai akmeņu smalcinātājs.

Skrejceliņš kā sods

Viktorijas laikmeta laikā britu inženieris Viliams Kubits (William Cubitt) izgudroja skrejceliņu priekš cietuma. Šie skrejceliņi tika izstrādāti kā līdzeklis, lai lietderīgi nodarbinātu ieslodzītos cietumā un tie savu spēku izmantotu produktīvi – kamēr ieslodzītais izmantoja skrejceliņu, tikmēr tika ražota enerģija, piemēram, kukurūzas malšanai vai ūdens sūknēšanai. Galu galā 1889. Gadā Cietumu likums atcēla šo sodu, jo tas tika uzskatīts par pārāk smagu darbu.

Skrejceliņi medicīnā

Pirmo moderno medicīnas skrejceliņu izmantoja 1952. gadā Vašingtonas universitātes doktors Roberts Brūss (Robert Bruce), kardiologs, kurš veica pētījumus ar līdzstrādnieku Veinu Kvintonu (Wayne Quinton), lai uzraudzītu un diagnosticētu dažādas sirds slimības. Pateicoties šiem atklājumiem, doktors izstrādāja Brūsa protokolu (Bruce Protocol) – diagnostikas testu, ko izmanto, lai novērtētu sirds funkcionalitāti.

Skrejceliņi treniņiem

Bils Staubs (Bill Staub) un doktors Kennets Koopers (Kenneth Cooper) pirmo reizi izmantoja skrejceliņu treniņa nolūkos. Šis skrejceliņš bija no uzņēmuma Aerobics Inc. Tieši šajā brīdī (60. un 70. gadi) pieauga aerobikas treniņu aprīkojuma popularitāte gan mājās, gan sporta zālēs.

Life Fitness

1991. gadā Life Fitness izgatavoja savu pirmo skrejceliņu – 9500HS. Tas sevī ietvēra patentēto FlexDeck trieciena absorbcijas sistēmu, kas samazina slodzi uz locītavām līdz pat 30% procentiem salīdzinājumā ar skriešanu uz asfalta (vai betona).

Tehnoloģija un izklaide

Nekas nestāv uz vietas, 2003. gadā Life Fitness pirmo reizi ieviesa integrēto LCD skārienjūtīgu ekrānu un iespēju to pievienot skrejceliņam. Vēlāk izstrādāja USB savienojamību.

Šodien skrejceliņš ir vispopulārākais fitnesa aprīkojums gan mājās, gan sporta zālēs. Un šobrīd mēs varam atzīt, ka mūsdienu skrejceliņi ir tālu no tiem, kas bija pieejami pirms desmit gadiem. Šobrīd mēs nevaram iedomāties skrejceliņu bez TV, interneta pieslēguma un saderību ar visām fitnesa un izklaides lietojumprogrammām.