2018.gadā kardio trenažieru digitālo konsoļu izvēlē ir pārsteidzoša.

Mūsdienās premium Life Fitness kardio trenažieru līnija piedāvā interaktīvas konsoles, piemēram, Discover SE3 HD. Klienti var skatīties televīziju, pārlūkot internetu, izklaidēt sevi savās iemīļotākajās aplikācijās, skriet un braukt ar interaktīvu kursu starpniecību, kā arī izmantot dažādas treniņu programmas, lai motivētu sevi vēl vairāk. Konsoles ir iespējams pat sinhronizēt ar dažādām pārnēsājamām pulsa un intensitātes izsekošanas ierīcēm, kuras klienti nēsā uz rokām vai krūšu kurvja. Kardio trenažierus mūsdienās var arī pārvaldīt caur tādām digitālām pārvaldības programmām kā Halo Fitness Cloud, kas ne tikai sniedz detalizētu informāciju par to, cik intensīvi sporta kluba apmeklētāji izmanto konkrēto trenažieri, bet arī ļauj treneriem un fitnesa klubu vadītājiem komunicēt ar saviem klientiem.

Bet 1968. gadā, kad tika izgudrots pirmais Lifecycle velotrenažieris, inovācijas un tehnoloģijas bija daudz citādākas.

Fitnesa nozares aizsākumi

Mūsdienu fitnesa industrijas sākumi meklējami 1968. gadā. Tas ir gads, kad amerikāņu ārsts Kennets Kūpers uzrakstīja vispārdotāko grāmatu “Aerobika” par jaunu dīvainu fenomenu un revolucionāru – un vienlaicīgi pretrunīgu  – ideju, ka vingrošana pozitīvi ietekmē vingrotāju veselību daudzos aspektos. Tolaik Boutique studijas vēl neeksistēja, un tas ir arī gads, kad doktors Keene P. Dimiks izveidoja pirmo elektrisko velosipēdu, kas ir pazīstams kā Lifecycle.

Intervāla treniņš 50 gadus atpakaļ

Doktors Dimiks bija ķīmiķis, kura izgudrojumu motivēja vēlme uzlabot savu fizisko stāvokli. Viņa radītais Lifecycle nodrošināja 12 minūšu treniņu, kas sākās ar iesildīšanos (“warm-up”), četriem braucieniem ar pakāpenisku pretestības palielināšanu, kas atgādināja braukšanu kalnā un atsildīšanos (Dimiks to patiesībā sauca par “warm-down”). Velotrenažieris nodrošināja efektīvu intervāla treniņu ilgi pirms mūsdienu sportot gribētāji zināja, kas ir intervāltreninš.

Kā izskatījās labākā tehnoloģija 1968.gadā

Lifecycle trenažierim bija vēl ļoti tālu no integrētās televīzijas un interaktīvā skārienjūtīgā ekrāna no mūsdienu fitnesa aprīkojuma. Velotrenažieris rādīja pulsu, patērētās kalorijas (stundā), pretestības līmeni un ātrumu – ar visnotaļ vienkāršām ciparnīcām. Lielāka ciparnīca konsoles vidū rādīja vingrotājam, cik daudz laika vēl atlika līdz treniņa beigām.

Treniņa izsekošana arī tika izgudrota daudz ātrāk, taču tā bija tālu no šodienas fitnesa pasaules, kurā mēs izmantojam valkājamās ierīces un pulksteņus, kas izseko gandrīz katru no veiktajām kustībām, un pat pastāsta, cik daudz miega mums nepieciešams katru nakti.

Sākotnējais velotrenažieris bija ar pulsa detektoru, kuru piestiprināja pie auss un Lifecycle progresa karti, kur lietotāji varēja (ar pildspalvu vai zīmuli) manuāli fiksēt un sekot saviem iknedēļas progresam. Ar šodienas iespējām tas var šķist ļoti primitīvi, taču pirms 50 gadiem treniņu rezultātu un snieguma izsekošana bija kas neiedomājams.

Šī tehnoloģijas inovācija nebija lēta. Šī modernā fitnesa inovācija bija pieejama aptuveni par 3000 ASV dolāru, kas 2018.gadā ir aptuveni 22 000 AV dolāru. Tas bija dārgs trenažiera aprīkojums tajā laikā,  kas maksāja apmēram tikpat, cik Ford Mustang kabriolets.

No Lifecycle līdz Life Fitness

Life Fitness izauga no doktora Dimikas tehnoloģiskā brīnuma. Fitnesa kluba īpašnieks Reijs Vilsons 70.gadu sākumā nopirka tiesības uz doktora Dimikas radīto velotrenažieri. Vilsons un līdzdibinātājs Augie Nieto izveidoja Lifecycle Inc., kas vēlāk kļuva par Life Fitness.

Life Fitness nav aizmirsis doktora Dimikas novatorisko garu. Piecu desmitgadu laikā viņi ir izstrādājuši fantastiskus kardio un spēka trenažierus, kuru pamatā ir tā pati ideja, kāda bija oriģinālajam Lifecycle. Viņi pārņēma doktora Dimikas redzējumu un nepārtraukti attīstās. Ir grūti novērtēt radītās inovācijas šodienas tik ļoti attīstītajā fitnesa nozarē. Bet lielās kardio zonas fitnesa klubos noteikti izskatītos daudz citādāk, ja Lifecycle nekad netiktu radīts.